Energoefektivitāte mājokļa pārvērtībās
Energoefektivitāte pie mūsdienu energoresursu cenām ir ļoti aktuāla, un par to ir jādomā pastiprināti. Taču energoefektivitāte arī ir jautājums, kurā ieguldījumi un to atmaksāšanās laiks ir jāizvērtē ļoti kritiski kontekstā ar katras mājsaimniecības paradumiem un tehniskajiem risinājumiem. Mūsdienās pieejami ļoti dažādi risinājumi energoefektivitātes uzlabošanai, taču noteikti ir jāizvērtē to efektivitāte un ieguldījumu atmaksāšanās laiks. Domājot par gudru ieguldīšanu savā mājoklī, Inbank eksperti norāda, ka pieejami arī dažādi finansēšanas risinājumi, ko izmantot ieguldījumiem mājokļa uzlabošanā.
Energoefektivitātes jautājumu var iedalīt 2 lielās grupās – norobežojošo konstrukciju (ārsienu, logu, durvju, 1. stāva grīdas, pēdējā stāva griestu un jumta) energoefektivitāte un aprīkojuma energoefektivitāte.
Ietaupījumu no norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes uzlabošanas visvairāk izjutīsiet, ja dzīvojiet privātmājā vai dzīvoklī, kam ir individuāla apkures uzskaite, mazāk jutīsiet dzīvoklī, kur par apkuri maksā pēc kvadrātmetriem, taču arī tādā gadījumā pēc energoefektivitātes uzlabojumiem visdrīzāk Jums palielināsies dzīves komforts. Aprīkojuma energoefektivitātes uzlabojumus noteikti jutīs ikviens ikmēneša elektroenerģijas rēķinā!
Norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes izvērtēšanai iespējams piesaistīt sertificētu speciālistu – energoauditoru, kurš izvērtēs konkrēto situāciju un sagatavos ieteikumus. Energoauditors Jūsu mājokli var apskatīt, izmantojot termokameru – speciālu kameru, kura detalizēti uzrāda katras vietas temperatūru un ir ērti redzēt siltuma noplūdes (vai aukstuma ieplūšanu mājoklī). Šādu termokameru iespējams iznomāt arī pašiem un mājokļa apskati veikt pašiem. Siltuma noplūdes (vai pareizāk sakot aukstuma pieplūdi) telpās var identificēt arī ar visparastāko sveci – vietās, kur mājoklī ieplūst aukstums, sveces liesmiņa sāks jūtami kustēties. Noteikti ieteiktu pārbaudīt logu malas un 1. stāva grīdas pieslēgumu sienai.
Norobežojošo konstrukciju klasiskie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ir:
Logu un durvju nomaiņa vai remonts – pat tad, ja Jums jau vecie koka logi un durvis ir nomainīti uz mūsdienīgiem koka, PVC vai alumīnija logiem, ik pēc 5+ gadiem ieteicams pieaicināt meistarus to novērtēšanai – iespējams nomainīt blīvgumijas vai atjaunot un modernizēt loga pievienojuma vietas loga ailei;
Grīdu/griestu siltināšana – ja mājoklis ir vecāks, tad noteikti jāpārbauda 1. stāva grīdas sastāvs un pieslēgums ārsienām. Ja grīdas sastāvā iztrūkst siltinājums vai termogrāfija (vai svece) uzrāda aukstuma ieplūšanu telpās, tad šo mezglu sakārtošana dos jūtamu uzlabojumu;
Ārsienu siltināšana – dod ļoti ievērojamu efektu! Daudzdzīvokļu mājās sienu siltināšana no ārpuses iespējama tikai tad, ja to dara visai mājai kopumā, taču ir iespējama alternatīva – sienu siltināšana no iekšpuses. Tas gan samazinās iekštelpu platību, kā arī jākonsultējas pie speciālistiem, lai sienas “pīrāgā” nerastos kondensāts.
Griestu/jumta siltināšana – gluži kā cilvēkam cepure ziemā, tā arī jumta siltināšana dod jūtamu efektu. Pēdējā stāva pārseguma siltināšana ir arī gana viegli tehniski realizējama. Pat klasiskā padomju laika daudzdzīvokļu mājā būtu iespējams bēniņos izvietot siltinājumu virs dzīvokļa.
Aprīkojuma energoefektivitātes risinājumos mūsdienu risinājumi piedāvā ļoti plašu izvēli.
Pārbaudīts, atzīts un efektīvs risinājums ir mājokļa piespiedu ventilācijas iekārta ar rekuperatoru – kas no telpām nosūc "veco" gaisu, to izmet atmosfērā un no ārtelpas iesūc “jauno” gaisu un to pievada telpām, turklāt šajā procesā no nosūktā gaisa tiek savākts siltums ar ko piesilda jauno, svaigo gaisu, lai tas neatdzesētu telpas. Ja mājoklī nav vietas uzstādīt šādu centralizētu sistēmu, tad pieejami arī lokāli risinājumi atsevišķām telpām.
Mūsdienās jau pati par sevi saprotama ir LED spuldžu izmantošana. Taču ja mājoklī joprojām tiek izmantota kāda cita spuldze (ar kvēldiegu, halogēnā vai luminiscentā), tad noteikti ieteiktu to nomainīt pret ekonomiskāku LED spuldzi. Attiecībā uz apgaismojumu, iespējams taupīt arī, uzstādot dažādus sensorus, piemēram kustības, kas gaismu ieslēgs un izslēgs tikai tad kad attiecīgajā zonā būs kāds cilvēks. Tāpat gaismu arī iespējams dimmēt, jo varbūt visu laiku nav nepieciešams viss uzstādītais gaismas spilgtums.
Ļoti liels elektroenerģijas patērētājs ir ūdens sildīšanas boileris.
Atkarībā no sadzīves paradumiem ieteicams izvērtēt ūdens boileri aizstāt ar ūdens ātrsildītāju, kas ūdeni sildīs tikai tad kad to patērē, nevis tērēs enerģiju, lai ļoti daudzi litri ar ūdeni būtu silti visu laiku. Siltā ūdens taupīšanai pie izlietnes un dušas kanalizācijas ir iespējams uzstādīt iekārtu, kura atgūst siltumu no notekūdeņiem un ar to piesilda auksto ūdeni (pēc iepriekšējās pieredzes šeit noteikti ieteiktu pastiprināti izvērtēt risinājuma atmaksāšanos).
Dažādi energoefektivitātes risinājumi ir pieejami arī bieži lietojamā sadzīves tehnikā. Piemēram, ir pieejamas trauku mašīnas ar speciālām siltumu absorbējošām virsmām, kuras akumulē siltumu mazgāšanas laikā un izmanto to trauku žāvēšanai.
Ledusskapjos enerģijas taupīšana tiek risināta ar "logu durvīs", kur caur atveramu logu variet piekļūt biežāk lietojamiem produktiem bez lielo durvju virināšanas.
Jāpatur prātā, ka ierīces, kuras ir atstātas "gaidīšanas režīmā" arī patērē nedaudz enerģijas. Tādēļ plānojot mājokļa elektroinstalāciju var paredzēt slēdžus šo ierīču ērtai izslēgšanai!
Energoefektivitāte ir atkarīga arī no mūsu dzīves stila un paradumiem. Piemēram, ziemā, lai samazinātu apkures patēriņu, tad saulainās dienās var atvērt visus aizkarus, lai saule piesilda telpas, savukārt karstā vasarā dienas laikā logus un aizkarus turēt aizvērtus, bet maksimāli ar caurvēju vēdināt telpas naktī, lai pēc iespējas mazāk būtu jādarbina gaisa kondicionieris.
